uz priekšu un uz atpakaļ. uz priekšu un atpakaļ. pēc visiem fizikas likumiem un manām minimālajām zināšanām fizikā vajadzētu būt tā, ka šūpoles abos galapunktos pavada vienādu laika daudzumu, lai arī kādas sistēmas mērvienībās to mērītu. jā, tas visu laiku samazinās, bet tas notiek vienmērīgi abos galos, ja nu vienīgi kāds pa vidu šūpoles neaiztur, neizkustina no ceļa, pa kuru tām būs iet. nu redz. tagad man te ir saradušies tik daudz tādu nezināmo, kuri mēģina manas šūpoles aizkavēt tajā nepatīkamajā galā un tādā veidā izmainīt man ejamo ceļu. un tas nemaz nav patīkami. vēl nepatīkamāk ir tad, ja nav ne mazākās nojautas, kas man traucē. tā es te tieku raustīta. visu laiku. neko nesaprotu. ne vairs, kas esmu, ne ko gribu. nē, ko gribu, es zinu. un to es arī paveikšu, lai daļa no manas sapņu pasaules pārceltos dzīvot uz šo zemes virsu, no kuras diemžēl neaizbēgt. dabūšu es uz šejieni gan tās labās, gan sliktās sajūtas, ko spēju piedzīvot iedomājoties. gribu pa īstam. gribu. gribu. gribu. gribu un darīšu. un kļūs mana dzīve tieši tik krāsaina, kā tā ir manā galvā. un ne jau kaut kādās krāsās. tieši tajās, kuras man dod ticību, brīvību, sajūtas un iespēju netraucētai aizvērt acis, dzirdot tikai skaņas, ko vēlos dzirdēt, tikai vārdus un tikai no tiem, kuri man svarīgi, just pieskārienus tikai no tiem, kam uzticos un kuri uzticas man un visbeidzot būt kopā ar cilvēkiem. tikai tiem, kuriem šis brīnums ar visām savām dīvainībām un savādībām ir svarīgs un vajadzīgs. tikai ar tiem, kas uzklausīs un vēlēsies tikt uzklausīti, tikai tiem, kas centīsies un novērtēs manu centību. tikai tiem, kas atbildēs ar smaidu uz manējo. tikai tiem, kas būs tik pat dīvaini un savādi, cik es pati. tikai tiem, kas pratīs baudīt ilgos klusuma brīžus tik pat ļoti labprātīgi, cik es to daru. tikai tiem, kas dosies nebeidzamās pastaigās pa nekurieni. tikai tiem, kas būs gatavi nebeidzamām sarunām par lietām, kas visiem jau sen saprotamas vai tādām, kas vispār uz planētas nepastāv. tikai tādiem, kas spēs atvērties mākslai, mūzikai, dejai un vārdiem - visam tam, kam ir milzīga nozīme manā dzīvē šobrīd un tā tas arī paliks. tikai tādiem, kas man nebūs vienaldzīgi un kuriem vienaldzīga nebūšu es. tikai tādiem. tikai tādiem vien. tikai...
tāpēc es darīšu. par spīti tam, ko man aizliedz un liek atlikt, es ķeršos klāt un darīšu. īstenošu un piedzīvošu. un tad meklēšu izjūtas no savas pasaules šajā. galvenais neatradināties no ieraduma nepārtraukti domāt. domāt un vērot. visu. visu pēc kārtas. no tieši tās lietas, kas man rada visas problēmas - no domāšanas. jo arī manā domu pasaulē notiek sliktās lietas. bet tā ir labāk nekā nezināt, ko domāt. tā ir vislabāk. tā ir būt man. tā būs būt. tāda esmu un būšu es. neko darīt. vismaz šajā ziņā ceļu esmu izvēlējusies un atsakos no jebkādām navigācijas iekārtām, kas pat spētu to padarīt īsāku un vienkāršāku. man to nevajag, jo tas būs manējais un vislabākais. tā būšu es. atšķirīga. vienalga, lai arī cik slikti ietu, atšķirīga. iekšēji noteikti. ārējais tādā gadījumā kļūst mazsvarīgs. tā būšu es. atšķirīga.
mumford and sons - broken crown un vēl viskautkas no "Babel".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru