swings, please don`t stop swinging!

uz priekšu un uz atpakaļ. uz priekšu un atpakaļ. pēc visiem fizikas likumiem un manām minimālajām zināšanām fizikā vajadzētu būt tā, ka šūpoles abos galapunktos pavada vienādu laika daudzumu, lai arī kādas sistēmas mērvienībās to mērītu. jā, tas visu laiku samazinās, bet tas notiek vienmērīgi abos galos, ja nu vienīgi kāds pa vidu šūpoles neaiztur, neizkustina no ceļa, pa kuru tām būs iet. nu redz. tagad man te ir saradušies tik daudz tādu nezināmo, kuri mēģina manas šūpoles aizkavēt tajā nepatīkamajā galā un tādā veidā izmainīt man ejamo ceļu. un tas nemaz nav patīkami. vēl nepatīkamāk ir tad, ja nav ne mazākās nojautas, kas man traucē. tā es te tieku raustīta. visu laiku. neko nesaprotu. ne vairs, kas esmu, ne ko gribu. nē, ko gribu, es zinu. un to es arī paveikšu, lai daļa no manas sapņu pasaules pārceltos dzīvot uz šo zemes virsu, no kuras diemžēl neaizbēgt. dabūšu es uz šejieni gan tās labās, gan sliktās sajūtas, ko spēju piedzīvot iedomājoties. gribu pa īstam. gribu. gribu. gribu. gribu un darīšu. un kļūs mana dzīve tieši tik krāsaina, kā tā ir manā galvā. un ne jau kaut kādās krāsās. tieši tajās, kuras man dod ticību, brīvību, sajūtas un iespēju netraucētai aizvērt acis, dzirdot tikai skaņas, ko vēlos dzirdēt, tikai vārdus un tikai no tiem, kuri man svarīgi, just pieskārienus tikai no tiem, kam uzticos un kuri uzticas man un visbeidzot būt kopā ar cilvēkiem. tikai tiem, kuriem šis brīnums ar visām savām dīvainībām un savādībām ir svarīgs un vajadzīgs. tikai ar tiem, kas uzklausīs un vēlēsies tikt uzklausīti, tikai tiem, kas centīsies un novērtēs manu centību. tikai tiem, kas atbildēs ar smaidu uz manējo. tikai tiem, kas būs tik pat dīvaini un savādi, cik es pati. tikai tiem, kas pratīs baudīt ilgos klusuma brīžus tik pat ļoti labprātīgi, cik es to daru. tikai tiem, kas dosies nebeidzamās pastaigās pa nekurieni. tikai tiem, kas būs gatavi nebeidzamām sarunām par lietām, kas visiem jau sen saprotamas vai tādām, kas vispār uz planētas nepastāv. tikai tādiem, kas spēs atvērties mākslai, mūzikai, dejai un vārdiem - visam tam, kam ir milzīga nozīme manā dzīvē šobrīd un tā tas arī paliks. tikai tādiem, kas man nebūs vienaldzīgi un kuriem vienaldzīga nebūšu es. tikai tādiem. tikai tādiem vien. tikai...

tāpēc es darīšu. par spīti tam, ko man aizliedz un liek atlikt, es ķeršos klāt un darīšu. īstenošu un piedzīvošu. un tad meklēšu izjūtas no savas pasaules šajā. galvenais neatradināties no ieraduma nepārtraukti domāt. domāt un vērot. visu. visu pēc kārtas. no tieši tās lietas, kas man rada visas problēmas - no domāšanas. jo arī manā domu pasaulē notiek sliktās lietas. bet tā ir labāk nekā nezināt, ko domāt. tā ir vislabāk. tā ir būt man. tā būs būt. tāda esmu un būšu es. neko darīt. vismaz šajā ziņā ceļu esmu izvēlējusies un atsakos no jebkādām navigācijas iekārtām, kas pat spētu to padarīt īsāku un vienkāršāku. man to nevajag, jo tas būs manējais un vislabākais. tā būšu es. atšķirīga. vienalga, lai arī cik slikti ietu, atšķirīga. iekšēji noteikti. ārējais tādā gadījumā kļūst mazsvarīgs. tā būšu es. atšķirīga.

mumford and sons - broken crown un vēl viskautkas no "Babel".

ready. set. GO!

septembris ir te. divas nedēļas jau riņķī un paspēts ļoti daudz. esmu izcietusi vienas iesvētības, kas bija vienkārši murgs, beidzot esmu sasniegusi vienu no savas dzīves mazajiem mērķīšiem - vizbulītes vidusskolas sastāvs, kas ļauj beidzot ciest tos mokošos 3 h mēģinājumus, bet man tas patīk. es to mīlu. es bez tā nevaru. ir iesākts otrais cēliens mākslas studijā, kur šogad jāapgūst kaut kādi pamati, lai jebkurā brīdī varu izdomāt iestāties, kur vien vēlos un tāpēc pēdējais gads nav jārausta uz visām pusēm. ir pavisam dīvaini, jo vairs nedodos uz balto flīģeļa formas ēku, lai nodotos balti melnajam instrumentam. esmu iedzīvojusies jaunā korī, kur patiesībā jūtos diezgan labi un laba. sliktā lieta - ir nācies gandrīz pavisam pamest savu mīļoto kori, jo šobrīd ir citas prioritātes un visam obligāti taču ir jānotiek vienā laikā. tad vēl dažas stundas nedēļā tiks pavadītas piekopjot savas matemātikas zināšanas tieši nelōģisko olimpiāžu uzdevumu risināšanā. un, protams,būs jāpiepūlās arī pie parastās ikdienas matemātikas, jo mēs taču esam īpaši un mums jau nevar būt normāla viela. nu neko darīt. protams, vēl katru nedēļu būs vesela kaudze ar mājasdarbiem, ieskaitēm un visādām citādām skolas lietām, bet šajā ziņā ļoti ceru un, ja godīgi, ticu, ka tas man nesagādās problēmas, kā tas ir bijis jau visus iepriekšējos deviņus gadus. jā, tikai tik vien, bet kaut kā tomēr šķiet, ka līdz šim viss ir izdarīts pēc labākās sirdsapziņas. nu tā arī turpināšu.

laikam nekā daudz vairāk man nav, ko teikt. esmu atguvusi savu ikdienas skrējienu, vēl lielāku, garāku un ātrāku kā citus gadus, tāpēc vēl jo mazāk paliek laika sev. arī skolā esmu kļuvusi dīvaini draudzīga ar visiem. bet tomēr tas šķiet apgrūtinoši, tāpēc drīz vien jau saraušos atpakaļ savā čauliņā un nelaidīšu sev nevienu klāt. tā es jūtos labāk. bet domu nepārdomātu un neizprastu ir daudz, tā kā nāksies vien kaut kā  atrast kādus klusākus un mierīgākus brītiņus, kad atslēgties no ārpasaules. vismaz tajos vakaros, drīzāk jau naktīs, kad tik man visi dienas darbi puslīdz beidzas un es dodos uz mājām, man būs iespēja pabūt klusumā vienai pašai. tā tomēr ir vislabākā sabiedrība pasaulē.

*what I have done in this august* list.

* pavisam negribīgi saņēmos un aizgāju uz ballīti, kur pavisam noteikti nevēlējos būt dēļ pieredzes no pagājušā gada. bet, redz, labi, ka aizgāju, jo beigu beigās izvērtās viens tīri jauks pasākums. nu vienkārši tas nesaturēja neko no tā visa, ko es nevēlējos tur izbaudīt.

* vēl šajā vasarā apmeklēju vienu ļoti ilgi gaidītu pasākumu. jau kopš maija manā galviņā perinājās doma par došanos uz prātnieku koncertu. biju jau gandrīz atmetusi cerības, bet tad uzradās man ideāla kompānija, un viss notikās. šī diena patiešām viena no labākajām manā vasarā. un, protams, neaprakstāmas emocijas pašā koncertā un arī dienas pēc tam.

* nākamās divas dienas pēc prātniekiem tika pavadītas mūzikā. pilnīgi un noteikti. kora nometne lika sešas stundas dienā cītīgi dziedāt, tad vēl iespēja neierobežotu laika daudzumu izpētīt tādu milzīgu instrumentu kā ērģeles. pavisam jauki. pats labākais, ka arī šīs dienas tika pavadītas ar vieniem no vislabākajiem cilvēkiem uz šīs pasaules. un šeit bija viena no trakākajām naktīm šajā vasarā. daudz jauna par sevi uzzināju, bet labāk tagad nekā vēlāk.

* turpat pēc nometnes vakarā tiku baudīt Latvijas Radio kora koncertu Cēsiņās. tas, ka jau vienmēr, ideāls. vēl mazais bonusiņš, ka varēju satikt krustmāti. jā, šos koncertus es varētu apmeklēt mūžīgi. 

* tajā pašā vakarā, pārgurusi un izbesījusies pēc nometnes, tomēr tiku pie vienas sen gaidītas sarunas. tā nu man sanāca otra negulētā nakts. arī nākamā diena tāda darbīga, bet tomēr pavisam patīkama un jauka. tādas tik atkārtot.

* vēl pavisam nesen viena trakāka ideja - gulēt teltī augusta vidū. ne jau parasta augusta, bet tieši šī. šī pretīgi aukstā un drūmā augusta naktī. lai gan nav nemaz tik slikti. vismaz spēju baudīt tās dienas, kad ārā līst. skolas laikā tam vienkārši nesanāk laika. bet šo pavisam droši varu atzīmēt kā vienu no labākajām gulēšanām teltī. bija tā pavisam jauki un mierīgi. tieši tas, ko vajadzēja.

* vēl šī vasara tiks atmiņā saglabāta ar pirmo festivālu bez vecākiem, kas arī izvērtās pavisam interesants. pārspēti rekordi ar vienpadsmit cilvēkiem četrvietīgajā teltī, dejošana dubļos, pliko un netīro kāju laiks, laba mūzika, interesanti cilvēki, henna, neķemmēti mati, daudz smieklu, daudz dziedāšanas, daudz traku ideju, daudz smaidu, daudz dabas, vienkārši daudz LABADABA. 

* tad vēl šovasar pabiju Pērnavā, bet tas tik tā, lai acis zinātu, kā tur izskatās un būtu iespēja info centrā pajautāt karti angļu valodā. 

* tajā pašā Pērnavas dienā peldējos jūrā, kur ūdens bija aptuveni desmit grādus silts. 

tas laikam arī īsumā būtu viss par to, ko paveicu šīs vasaras augustā - labākajā šīs vasaras mēnesī. tā kā tas viss ir diezgan pamaz, droši varu atzīt, ka šī vasara ir gandrīz pilnīgi metama zemē. nu neko darīt. nākamā būs labāka.