vesela mūžība pagājusi, kopš esmu atkal saņēmusies un pirksti neveikli bakstās pa klaviatūru, lai atstātu šeit kādu ziņu.
šodien patiesībā vairāk domās par rītdienu un daudz citām dienām uz priekšu un atpakaļ. bet laikam jau ir labi gatavoties izdzīvot dienu Ziedonī, sākot ar skolas izrādi, kas jāizdzīvo caur biezajiem briļļu rāmjiem ar vēl biezākiem stikliem tajos, lakatiņu galvā un acu zīmuļa krunkām uz sejas un beidzot ar īstu JRT izrādi īstā teātrī un ar īstāku Ziedoni nekā mēs visa klase kopā spēsim izrunāt rīta pusē. tāda man būs rītdiena vēl ar ieskaišu un kavētu dejošanas mēģinājumu piegaršu, kas gan ir pavisam cits un jauns stāsts. bet par to vairāk, kad būs tuvāk, patiesāk un skaidrāk. tagad tikai pamatīgs darbs, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
aizvadītas visas iespējamās koru skates, kas ir ļoti jauki, jo no tiem tagad nosacīts miers līdz dziesmusvētkiem, pēc kuriem esmu pamatīgi sailgojusies. rezultāti ciešami, bildes graujošas, emocijas mazliet zem normas robežas ar dažām stipri virs, kuras tiks noglabātas emociju lādītē pie pārējām labām.
pavasara brīvlaiks pavadīts nožēlojami, nav pat ko pieminēt. taču diena pirms paša brīvlaika gan atzīmējama labā dejošanas koncerta dēļ, kurš šoreiz tika pārdzīvots lielām, lielām sāpēm, traumām, iesnām, temperatūru un MILZĪGU smaidu sejā.
šopavasar par spīti ilgajiem sniegiem manu skapi iekarojuši pavisam pavasarīgi, zibīgi brīnumi, kas sagādāja lielu prieku manam šopaholisma nomāktajam organismam. tiešām jāatzīst, ka mīlu Latvijas dizainu un visu pārējo skaisto!
tad vēl šis mans pirmais gads andelēmandelē, meklējot visvisādas pērles. neveiksmīgi, bet jāatzīmē, lai nākamgad situāciju labotu.
pavisam nesen esmu tikusi pie jauna mīļākā filmas veidolā, kas ir pavisam labi, jo sen jau prasījās kas īpašs.
domas šobrīd tiecas tikai uz kārtīgu pavasara/vasaras atklāšanu jeb velosezonas sākšanu, veiksmīgu skrituļošanas ceļu meklēšanu, pārmaiņas dzīvojamā vidē un drēbju skapī, īsāku matu griezumu, vientulīgām vakara pastaigām vai stundām garu sēdēšanu šūpolēs, jaunu zīmējumu tapšanu, labāku ķermeņa fizisko formu, kas jau skaļi sauc pēc atcerēšanās savākt no skolas skrienamās botes un brīvdienās dubļu un asfalta kārtu pārbaudīšanas ar pamatīgu jaunas skrienamās mūzikas devu austiņās. nu ļoti daudz darāmā, patiešām maz laika un vēl mazāk spēka, kas atsaucas dažādās dīvainās veselības problēmās.
bet nu šķiet, ka pietiks te rakstīt rakstīšanas pēc. jāsāk krāmēt rītdienas teātru drēbes un mācīties/taisīt špikerus Ziedoņa tekstiem.
čau! (:
