pucēju māju, sevi, veselību, prātu un domas un atrodu visādas interesantas lietas, kas varētu kalpot par liecību, ka nekad tāda īsti normāla bijusi neesmu. paldies mammai, ka saglabājusi tos manus mākslasdarbus.
"Gāja pa ceļu kāda aizmāršīga aitiņa. Viņa bija tik aizmāršīga, ka pat viņa pazaudēja savu seju. (šis teikums vienkārši made my day.) Aitiņa ļoti nobijās. Tad viņai nokrita aste (aitām ir aste?), bet pašās beigās tai nokrita kājas. Un tad to visu ieraudzīja viņas draugi. Ak vai! Iesaucās žirafe. Draugi nolēma palīdzēt."
jā, tāds mazs aprakstiņš atrodams otrā lapas pusē zīmējumam, kur skatāms tāds pelēks pleķis ar krokodila asti, žirafes galvu un kaklu, kaut kādiem spārniem un tuklām kājām. pārsteidzoši, bet bez gramatiskām kļūdām. un apakšā tāds ķeburīgs ķeburs pavisam ķeburainā rokrakstā " GRiEt A 6 gadi ".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru