sarkanzaļi rūtotais sarafāns, ko neciešu tik pat ļoti, cik ilgi to valkāju.

kāpēc es nepiedzimu divus gadus ātrāk? tikai divus. tad es būtu pavisam cits cilvēks un man būtu daudz labāk. varbūt tad es pat mācētu iejusties un nekautrēties no cilvēkiem tik ļoti, kā to daru tagad. varbūt tad pat man nebūtu tas viss jādara. varbūt tad es pat būtu viena no viņiem. varbūt tad mani neuztrauktu lietas, kas uztrauc mani tagad. varbūt tad man dzīvē būtu pavisam citas vērtības un prioritātes. varbūt tad man būtu vieglāk un patīkamāk. nezinu. un nezinu, ko lai daru, lai kaut kā ļautu sev justies labāk. ignorēt un gaidīt? reaģēt un riskēt? nav ne jausmas. bet zinu, ka kaut kas nav pareizi.

bet tomēr. kaut kā daļēji melojot, varu teikt, ka viss ir labi, jo daļēji notiek brīnišķīgas lietas, kas daļēji sagādā milzīgu prieku un smaidu sejā un daļēji dzen izmisumā un vienā lielā melnā caurumā, sauktā par slikto domu un realitātes pasauli.
-esmu paspējusi atklāt kalna sezonu, un sapratu, ka jātrenē kāju muskuļi vēl cītīgāk. un, par spīti sāpēm un ķibelēm ar kājām, jāsaņemas un jāizstiepj tas sasodītais špagats, ja nu reiz to biju apņēmusies.
-esmu nodejojusi neskaitāmus koncertus, par ko pašai neizsakāmi liels prieks, jo beidzot ir sasniegts deviņu gadu sapņotais vidusskolas sastāvs. tā enerģija un emocijas, ko sniedz haotiska pārģērbšanās laika trūkuma dēļ, smaidi un acu skatieni uz skatuves, joki un muļķības, lai viens otru uzmundrinātu, nogurdinošās stundas mēģinājumos, kas dod tik pat daudz enerģijas, cik spēlē pa nerviem un ķermeņa izturību. un tad vēl viss piedzīvotais, kad bija jāgatavo labākais priekšnesums, kādā vien esmu piedalījusies. un tad tā sajūta, kad pelnīti esam labākie par padarīto darbu. brīnišķīgi. tik ir jau vēl otra puse, kas tiek ignorēta tik, cik vien spēju. jo tā sāp un acīs sadzen asaras.
-pēdējā laikā daudz pārdomātas lietas, to kārtība un darbība. tad nu saradušies miljoniem jautājumu, uz kuriem pati nespēju atbildēt. lai kaut ko turpinātu, visur jāizvēlas. tad nu stāvu uz vietas, jo bail izvēlēties nepareizi. nezinu, kam jānotiek, lai pār mani rastos kāda skaidrība.