sen nav bijusi tik slikta diena. un ir patiešām slikti, jo pat uzzīmēt neko nevaru. viss notiek pretēji tam, kā tam vajadzētu notikt. viss kļūst sarežģīts un nepanesams. vēl tikai trīs dienas un vairs nekādu stundu. jauki. bet pat tas nelīdz šai sliktajai dienai. viss ir pārāk aizņemts. jūtu, ka par maz piedomāju par sevi. kļūstu pretīga pati sev. tā bieži negadās. nē, patiesībā tā bija veselus...9 gadus no vietas, tikai pati to nepamanīju, jo nebija ar ko salīdzināt. likās, ka tā jābūt. bet tā nav jābūt. tāpēc šajā vasarā kaut kas būs jāmaina. tā vairs nedrīkst. es sev vairs tā neļauju. ik pa brīdim parādās kādi gaišumiņi šim melnajam mākonim, bet tas neko nelīdz. nesaprotu, kāpēc. nespēju ne ieslīgt dziļā depresijā, ne neievērot visu slikto, kas ar mani notiek. kāpēc tā? atkal katru diena tiek pavadīta kā nemākulīgam peldētājam, kurš slīkst, bet tomēr saprot, ka mazliet peldēt māk un vēl kādu laiku var turēties ūdens virsū. un noslīcināt arī sevi nemāk.
aij. jāiet būs gulēt. varbūt miegs sakārtos galvu. un tad varbūt galva varēs tikt galā ar visu pārējo.
bet arī lielākās vēlēšanās tomēr piepildās. tāpēc es turpināšu vēlēties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru