vakar vienkārši briesmīga diena. ir izdarīta liela kļūda, bet vai kļūda ir kļūda, ja īpaši to nenožēlo. nu labi. tā nav. bet ir bijis sliktāk. bet bez visām problēmām vakarā mākslas skolā piedzīvoju kārtējo iedvesmas uzplūdumu un vismaz varēju kaut kādīgi pavirzīt iesākto darbu uz priekšu. saradās dažas jaukas idejas...
šodien, par spīti visam slimumam, ir doma mazliet izpausties uz papīra. man tas ļoti palīdz tikt atpakaļ sliedēs. lai gan rīt iespējams palaidīšu garām kādu ļoti ilgi gaidītu pasākumu, tas vairs nešķiet īsti svarīgi, jo ir nobrukuši citi plāni, kurus ļoti ļoti gribējās izpildīt, un pagaidām mans brīvlaiks asociējas vienīgi ar to, ka ceturtdiena būs vienkārši briesmīga.
joprojām esmu izolēta. tas ir briesmīgi. nevaru ar nevienu sazināties, un tas noved pie tā, ka pieķēros savai mājturības mežģīnei, kura pavisam noteikti nav jātamborē mājas. fuj. shame on me.
šorīt manu dienu tomēr mazliet izglāba viņš:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru