šodien ir vienkārši graujošs vakars. par spīti visvisādiem pat svarīgiem kreņķiem, kurus vajadzētu risināt, es tagad sēžu līka no smiekliem. man ir kāda mazliet žēl, bet tas nekas. jo nav viens no man patīkamākajiem cilvēkiem un man ir jautri, tāpēc viss kārtībā.
pēdējās divas dienas - ļōōti dīvainas. esmu sapratusi, ka viena no jaukākajām sajūtām ir radīt kaut ko patiešām no sirds un tādējādi kādu iepriecināt, vismaz man šķiet, ka man sanāca. tāpēc centīšos vēl. un kārtīgi.
vēl ļoti jauka lieta ir runāt pa telefonu vismaz 3 vai 4 stundas no vietas. pat ilgie klusuma mirkļi vairs nešķiet mulsinoši, kā ikdienas īsajās telefona sarunās. tādas vajag biežāk. paldies par šī vakara īpašo sarunu, kas vairāk bija smiešanās nekā runāšana, bet vai tad tur kas slikts. kam es saku paldies, droši vien pats sapratīs, jo vispār nav daudzi, kas šito murgu lasa. nu nezinu, vai vispār kāds lasa, bet nu tas arī nav nekas.
nūū vispār man atkal pieklibo ar idejām, un es atkal aizmirsu, ko gribēju te rakstīt.
vispār šis patiešām ir ļōōōōti īpašs vakars. PALDIES. bučas Tev un vēlreiz milzīgs paldies par vakaru. bez Tevis un tiem jautājumiem būtu sēdējusi un mocījusies ar saviem kreņķiem. fūū. PALDIES. MĪLU.*
un vēl esmu nonākusi pie secinājuma, ka ir arī ne tik ļoti savtīgi cilvēki, kā daži labi. un ar tādiem ir sasodīti labi kontaktēties un visādi citādi darīties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru